шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Bija laiks, kad cenas krita

Artūrs Jeresjko | Bija laiks, kad cenas krita

Latvijas statistiķi ir aprēķinājuši neuzbūvēto māju, cehu un ceļu skaitu.

 

Salīdzinot ar 2015. gadu, pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 17,8%. Absolūtajos skaitļos

šis kritums bija 318 miljoni eiro.

Raugoties uz inženierbūvju celtniecības apjomu 2016. gadā, iepriekš minētais cipars neizskatās pārāk dramatiski: šeit kritums bija 33,3%.

2016. gadā lejupslīde bija vērojama gandrīz visās inženierbūvniecības jomās, tai skaitā attiecībā uz ostām, ūdensceļiem, dambjiem un citām hidrotehniskām būvēm - par 31,3%; tiltiem, estakādēm un tuneļiem - 29,9%, autoceļiem, ielām, ceļiem, lidjoslām un dzelzceļiem - 29,5%.

Kaut gan ir arī atsevišķas jomas, kurās dzīve iet augšup. Par 6,2% ir palielinājies izbūvēto maģistrālo cauruļvadu, sakaru līniju un elektropārvades līniju apjoms.

Nemaz tik slikti neiet arī dzīvojamo ēku sektorā. Gada laikā to skaits ir palielinājies par 2%. Pat vairāk: salīdzinot 2016. gada ceturto ceturksni ar tādu pašu 2015. gada periodu, var runāt par īstu dzīvojamo māju celtniecības bumu: kāpums ir 36,5%.

Taču jauni dzīvokļi un elektropārvades līnijas nespēj stāties pretī  - kopumā! - bēdīgajai tendencei. Latvijā būvniecības nozare ir pārāk stipri  atkarīga no publiskā sektora pasūtījumiem, kurš savukārt ir ļoti piesaistīts ES finansējumam. Un šis finansējums 2016. gadā - salīdzinot ar iepriekšējiem - bija vistrūcīgākais.

Tādējādi: būvniecības nozares attīstību bremzē lēnā ES struktūrfondu līdzekļu apguve. Lai arī pagājušogad tika prognozēta mazāka naudas plūsma no ES ''apcirkņiem'',  2016. gada sākumā vēl bija grūti paredzēt, ka šī plūsma izsīks līdz tik ļoti dramatiskam līmenim, stipri pavelkot uz leju visu būvniecības nozari kopumā. Rezultātā: pašreizējie zemie rādītāji ir salīdzināmi ar būvniecības produkcijas apjoma samazināšanos 2008.-2010. gadu krīzes laikā.

Par to, vai nākotnē ir cerības sagaidīt šīs nozares izaugsmi ir jājautā nevis Latvijas būvspeciālistiem, bet gan Briseles birokrātiem, kuri jau nodemonstrēja savu neprognozējamību trūcīgajām ES valstīm paredzēto subsīdiju izmaksāšanas jautājumā.

Šobrīd tiek plānots, ka Eiropas finansējums atgriezīsies 2017. gada otrajā pusē. Un tad Latvijā parādīsies jauni būvlaukumi.

Starp citu, var prognozēt arī to pazušanas brīdi. 2020. gadā finansiālais atbalsts no Eiropas puses strauji samazināsies. To var apgalvot pilnīgi droši. Diemžēl mēs nevaram būt tikpat droši par to, ka 2020. gadā būvniecības sektorā ieplūdīs daudz vairāk valsts un privāto investīciju.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).