шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Artūrs Jeresjko | Investori gaida Ziemassvētkus

Artūrs Jeresjko | Investori gaida Ziemassvētkus

Ir noslēdzies netipiski zemas inflācijas (jeb, ja vēlaties, augstas deflācijas) periods, kurš noturējās Latvijā vairāk nekā četrus gadus pēc kārtas. Pašreizējais straujais cenu kāpums sakrita ar tikpat strauju algu pieauguma tempu

samazināšanos. Rezultātā, pēckrīzes dzīves līmeņa uzlabošanās, kas aizsākās 2010. gadā un turpinājās iepriekšējos sešus gadus, apstājās. Un tas ir slikti. Labi ir tas, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa pazemināšanās vidēja termiņa perspektīvā nav paredzama.

 

Runājot par inflāciju, 2016. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,2%, gada griezumā šis pieaugums ir 1,3%. No vienas puses tas nav daudz, no otras - uz pagājušā gada deflācijas fona, sajūta ir nedaudz dīvaina.

Šeit varētu piebilst, ka pakalpojumu cenas Latvijā aug daudz ātrāk par preču cenām: preču cenu gada pieaugums ir 0,6%, bet pakalpojumu - 2,9%.

Cenu kāpuma pamatā ir lielāks pieprasījums, kura cēlonis ir pagājušā gada algu palielinājums, kā arī naftas produktu sadārdzināšanās (šos procesus Latvija nespēj ietekmēt) un akcīzes nodokļa palielināšana (šeit gan viss ir Latvijas valdības rokās).

Lai nu kā, bet vislielāko inflāciju gada griezumā veicināja pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu (+2,6%), medicīnas pakalpojumu (+2,8%), atpūtas un kultūras jomas pakalpojumu (+7,7%) un tabakas izstrādājumu (+5,2%) cenu kāpums.

Šeit atzīmēsim, ka inflācijas palielinājums sakrita ar Latvijas iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempu samazināšanos. Gada griezumā vidējā alga šī gada trešajā ceturksnī pieauga par 2,2%, un šāds pieauguma temps ir daudz lēnāks nekā pirmajā pusgadā, kad algas palielinājās par 4,6% un pagājušajā gadā, kad šis kāpums bija 7-9%.

2017. gadā vidējā inflācija ir sagaidāma 2,2-2,4% apmērā. Turklāt šeit vēl nav iekļauts iespējamais naftas un naftas produktu cenu kāpums, kas - ņemot vērā intensīvās OPEC un citu naftas ieguves valstu vadītāju pārrunas - ir visnotaļ iespējams.

Turklāt nākamajā gadā ir ieplānota Latvijas gāzes tirgus liberalizācija, kurā ir iekļauta arī Latvijas Gāzes monopola piespiedu šķelšana. Šī uzņēmuma akcionārs - Krievijas ''Gazprom''  - šķiroties no savām pastarpinātājam monopoltiesībām, atbildes reakcijā varētu paaugstināt dabasgāzes iepirkuma cenu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka alternatīva Klaipēdā peldošās gāzes krātuves formā mazāk vienalga neizmaksās.

Tādējādi, saglabājoties pašreizējam iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempam, nelielais algas pielikums tiks iztērēts, kompensējot patēriņa cenu pieaugumu. Veselā virknē segmentu šis pieaugums var izrādīties nepietiekams. Tā, kopš augusta vidus nepārstrādāta piena iepirkuma cenas ir kāpušas jau par 50%, kas neizbēgami ietekmēs arī piena produktu cenas.

Atliek vien cerēt, ka mūsu ienākumi augs straujāk un pārsniegs inflāciju.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Artūrs Jeresjko (Артур Ересько).